Daudzi māju īpašnieki saskaras ar problēmu, ka gandrīz katrā sezonā nepieciešams izsūknēt notekūdeņu bedri vai iztīrīt septisko tvertni, jo tā ātri piepildās. Tas var radīt ne tikai papildu izmaksas, bet arī neērtības ikdienas dzīvē.
Lai atrisinātu šo problēmu, daudzi māju īpašnieki paplašina filtrācijas lauku vai izrok jaunu bedri notekūdeņu novadīšanai. Tomēr pastāv vēl efektīvāks risinājums – biodrenāžas sistēmas izveide, kas palīdz dabiskā veidā attīrīt un novadīt ūdeni, samazinot nepieciešamību pēc biežas izsūknēšanas.
Ūdens līmeni bedrēs un gruntsūdeņu daudzumu augsnē var samazināt, stādot kokus, kas veicina dabisku iztvaikošanu un palīdz ūdenim nonākt atmosfērā. Šo procesu dēvē par transpirāciju – augu saknes uzsūc lielu ūdens daudzumu, kas caur stumbru un lapām izdalās atmosfērā. Tas ir dabisks fizioloģisks mehānisms, kas palīdz kokiem regulēt temperatūru un pasargā tos no pārkaršanas.
Izvadītā ūdens daudzums ir atkarīgs no koka sugas un vecuma. Piemēram, 5 līdz 8 gadus vecs bērzs, priede vai kļava diennaktī var iztvaicēt 120–170 litrus ūdens. Iespaidīgi, vai ne?
Jo vairāk lapu ir kokam, jo intensīvāka ir ūdens iztvaicēšana. Tāpēc svarīgi pie kanalizācijas bedres stādīt koku ar blīvu lapotni un spēcīgu sakņu sistēmu, lai efektīvi samazinātu mitrumu. Daži augi spēj nosusināt augsni pat 10 metru rādiusā, pateicoties savām spēcīgajām un blīvajām saknēm. Tie darbojas kā dabiski “bio sūkņi”, efektīvi uzsūcot un izvadot lieko mitrumu no zemes.
Tātad, lai efektīvi nosusinātu augsni, jāizvēlas augi ar plašu lapotni un spēcīgu, labi attīstītu sakņu sistēmu.
Atšķir nākamo lapu, lai uzzinātu, kuri koki ir vispiemērotākie un kādā attālumā tos stādīt, lai efektīvi nosusinātu augsni.
